LV / Interesantas ziņas par visu pasaulē

Kāda ir aktīvo ādas kopšanas sastāvdaļu zinātniskā pamatinformācija?

alexpuskins

 |  24-08-2023, 01:24  |   

Daudzi no mums ir skatījušies uz ādas kopšanas līdzekļa iepakojumu, brīnoties, ko īsti nozīmē tas dīvainais ķīmiskais vārds, kas uzdrukāts uz etiķetes. Izpētīsim, kas zinātniski pamatojas aiz dažām ādas kopšanas līdzekļos bieži sastopamām aktīvajām sastāvdaļām. 

“Aktīvās sastāvdaļas” ir savienojumi, par kuriem zinātniski pētījumi liecina, ka tie bioloģiski iedarbojas uz ādu. Cerams, ka, veicot sejas maskas un citu ādas kopšanas līdzekļu izpēti pirms došanās uz veikalu vai nospiežot “pirkt” tiešsaistē, Jūs varēsiet būt labāk informēti. 

Sākumā nedaudz par ādu

Āda ir lielākais ķermeņa orgāns. Tā darbojas kā barjera pret ūdeni un patogēniem, un aizsargā mūsu no ultravioletās gaismas un ķīmisko vielu bojājumiem. Āda sastāv no trim slāņiem: epidermas, dermas un hipodermas. 

Dziļākajā slānī, zemādā, galvenokārt glabājas tauki, un tajā ir saistaudi, kas savieno ādu ar muskuļiem un kauliem. 

Derma ir ādas vidējais slānis, kas veido aptuveni 90 % ādas biezuma; tajā atrodas matu folikulas, asinsvadi, sviedru dziedzeri un saistaudi, kā arī olbaltumvielas elastīns un kolagēns. Elastīns ir svarīgs, lai uzturētu ādas elastību un palīdzētu izstieptai ādai atgūt formu, savukārt kolagēns nodrošina atbalstu, kas ir ādas pamatā un piešķir tai tvirtumu. 

Epiderma ir ādas virsējais slānis, un epidermas ārējo daļu sauc par raga slāni. To veido atmirušo ādas šūnu slāņi, ko sauc par keratinocītiem, kā arī olbaltumviela keratīns, kas veido arī matus un nagus. 

Zem tā atrodas epidermas bazālais slānis. Šajā slānī notiek process, ko sauc par ādas šūnu maiņu, kurā vairojas jaunas ādas šūnas, un tās tiek izstumtas uz augšu, lai aizvietotu atmirušās šūnas, kad tās atdalās. 

Tiek lēsts, ka epidermas pilnīgai nomaiņai vidēji ir nepieciešamas 40-56 dienas, taču šis laika grafiks pagarinās, mums kļūstot vecākiem, un tas ietekmē ādas izskatu. 

Parunāsim par skābēm ādas kopšanā

Alfa un beta hidroksi skābes – bieži saīsināti sauktas par AHA un BHA – ir vājas skābes, ko izmanto kā ķīmiskos eksfoliantus. 

“Hidroksi” to nosaukumā apzīmē alkohola grupu, ko veido skābeklis un ūdeņradis, savukārt skābe apzīmē karboksilskābes grupu. Tas, cik tālu viena no otras atrodas šīs divas grupas, nosaka, vai 

molekula ir alfa vai beta hidroksi skābe. Tātad, ja molekulā tās ir viena oglekļa grupa, tad tā ir AHA, bet, ja tās ir divas oglekļa grupas, tad tā ir BHA. 

AHA skābes pīlingu veic, atslābinot ķīmiskās saites starp atmirušajām ādas šūnām, kas ir noderīgas, jo ar vecumu ādas šūnu maiņas ātrums palēninās. Šāda šūnu noņemšana palīdz, jo, ja āda kļūst pārāk bieza, tā var izskatīties blāva un nevienmērīga. 

Ādas kopšanā visbiežāk izmantotās AHA ir glikolskābe, pienskābe, vīnskābe un citronskābe. To efektivitāte ir atkarīga no pH, koncentrācijas un iedarbības ilguma. Parasti par piemērotu lietošanai mājas apstākļos uzskata koncentrāciju, kas ir mazāka par 10-15 %. 

AHA ir hidrofīlas, kas nozīmē, ka tās šķīst ūdenī, savukārt BHA, piemēram, salicilskābe, ir hidrofobas jeb šķīst eļļā. Tāpēc BHA lieliski noder, lai iekļūtu porās, kas aizsērējušas ar taukainām šūnām un sebumu, un attīrītu tās, kā arī vispārējai pīlinga veikšanai. 

Šo skābju blakusparādības var būt kairinājums un dedzināšanas sajūta, turklāt tās padara ādu jutīgāku pret UV stariem, tāpēc, ja plānojat tās lietot, noteikti lietojiet saules aizsargkrēmu. 

C vitamīns

Ādas kopšanā tiek izmantoti vairāki svarīgi vitamīni. Šie savienojumi ir nepieciešami normālai šūnu darbībai, taču mēs paši vai nu tos neizgatavojam pietiekami daudz, vai arī vispār nespējam tos izgatavot. 

Iespējams, viens no vispazīstamākajiem un visvairāk pētītajiem vitamīniem ir C vitamīns. Tas ir visizplatītākais antioksidants, kas atrodams cilvēka ādā, un tā bioloģiski aktīvākā un labi izpētītā forma ir L-askorbīnskābe. 

Dažādi vides faktori, piemēram, saules starojums, piesārņojums un smēķēšana, var paātrināt ādas bojājumus, veidojoties tā sauktajām reaktīvajām skābekļa formām jeb brīvajiem radikāļiem. Šīs 

kaitīgās molekulas var bojāt šūnu olbaltumvielas un DNS, bet antioksidanti, piemēram, C vitamīns, neitralizē šos brīvos radikāļus, atdodot daļu savu elektronu. 

B3 vitamīns

Vēl viens ādas kopšanas līdzekļos bieži sastopams vitamīns, kas pazīstams kā nikotīnamīds vai niacīnamīds. Niacinamīds ir prekursors, kas organismā pārvēršas par kofaktoriem NADH un NADPH. Daudzu bioķīmisko reakciju enzīmu darbībai ir nepieciešamas šīs palīgmolekulas, bet to līmenis ādas šūnās ar vecumu samazinās. 

Ir pierādījumi, ka niacīnamīds var palielināt NADH koncentrāciju ādas fibroblastos. Tā kā NADH un NADPH ir iesaistīti tik daudzās ādas reakcijās, niacīnamīds var ietekmēt dažādus metabolisma ceļus un no tiem atkarīgās ādas funkcijas. 

A vitamīns

Iespējams, Jums labāk zināmi dažādu A vitamīna formu nosaukumi, piemēram, retinols un tretinoīns, taču A vitamīna atvasinājumus vispārīgi var saukt par retinoīdiem. Kopš 1955. gada ir sintezēti vairāk nekā 2000 A vitamīna atvasinājumu, un retinoīdi tiek izmantoti aknes ārstēšanai kopš 20. gadsimta 70. gadiem. 

Retinoīdi ir patiešām labi zināmi dažādu šūnu procesu ietekmētāji. A vitamīns bija pirmais vitamīns, ko ASV Pārtikas un zāļu pārvalde apstiprināja kā līdzekli pret grumbām. 

Cita starpā retinoīnskābe kavē enzīmu saimi, kas ir atbildīga par kolagēna sadalīšanos. 

Tā arī stimulē fibroblastu un keratinocītu šūnu veidošanos. Stimulētie fibroblasti ražo vairāk kolagēna, kas padara dermu kuplāku, un, palielinot keratinocītu proliferācijas ātrumu, notiek 

atmirušo keratinocītu izvadīšana. Tas palielina šūnu nomaiņu un rada gludāku ādas virsmas tekstūru.