LV / Interesantas ziņas par visu pasaulē

Latvijas rūpniecībai ir krāšņa pagātne. Bet vai tai ir nākotne?

alexpuskins

 |  28-03-2022, 18:53  |   

Latvijas lielākie rūpniecības uzņēmumi Latvijā darbojas loģistikas, enerģētikas, ķīmijas, mežsaimniecības un elektronikas nozarēs, piemēram, latvijas kazino Optibet. Aplūkosim tuvāk valsts ekonomikas kopējo struktūru.

SWEDBANK analītiķi uzskata, ka nākamajos divos gados salīdzinājumā ar 2020. gadu Latvijas izaugsme būs lēnāka, taču tā joprojām būs izaugsmes līdere starp Baltijas un Skandināvijas valstīm.

Latvijas apstrādes rūpniecība šobrīd ir daudzsektoru, integrēta ES ekonomikā, orientēta uz eksportu un ar pozitīvu attīstības tendenci. 

Latvijai ir dziļas saknes augsto tehnoloģiju produktu ražošanā. Šobrīd Latvijā ražo elektrotehniku, datoru komponentus, bezvadu sakaru ierīces, celtniecības iekārtas, elektromotorus, bezpilota lidaparātus – dronus, 3D printerus u. c.

Pārtikas rūpniecība ir ļoti nozīmīga (pārtikas produkti galvenokārt tiek patērēti vietējā tirgū un veido 11% no kopējā eksporta), ierindojoties 2. vietā tūlīt aiz kokapstrādes nozares, kas veido 29% no kopējā apstrādes rūpniecības eksporta. Aptuveni 66% produkcijas tiek pārdoti eksporta tirgos, piegādājot piekabes, elektropreces, tekstilizstrādājumus, ķīmiskās vielas, metāla un koka izstrādājumus.

2018. gadā Latvijas rūpniecība saražoja preces 3988 miljonu eiro vērtībā. Rūpnieciskās ražošanas pieaugums vidēji bija 4% (elektronikas, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas pieaugums). 2018. gada decembrī salīdzinājumā ar 2010. gada decembri rūpnieciskās ražošanas apjoms palielinājās par 37%; straujo ražošanas pieaugumu noteica labvēlīgas norises ārvalstu tirgos, kur kopš 2007. gada strauji aug euro zonas ekonomika.

Tā kā epidemioloģiskā situācija Latvijā kopumā bija labāka nekā daudzās citās ES valstīs, rūpniecība 2020. gadā saņēma vairāk pasūtījumu, nekā bija paredzēts. Apstrādes rūpniecības tendences 2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, kad sākās pandēmija, liecina, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem pašreizējās cenās palielinājās par 14,3%. Iekšzemes apgrozījums palielinājās par 6,6 %, bet eksports – par 18,3%, tostarp 8,4% euro zonā un 26,3% ārpus euro zonas.

Budžeta ieņēmumu daļā ir plānoti 9,2 miljardi eiro. Publiskie izdevumi saskaņā ar dokumentu nedaudz pārsniegs šo summu, sasniedzot 9,4 miljardus. Tādējādi apstiprinātajā budžetā ir plānots deficīts 0,5 % apmērā no IKP.

Latvija ir viena no 100 lielākajām ekonomikām pasaulē, un IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstā līmenī. Šādu sniegumu valsts ir panākusi, īstenojot decentralizāciju, privatizāciju, vienlaikus saglabājot kontroli pār svarīgākajiem uzņēmumiem, attīstot transporta, loģistikas, enerģētikas un elektroenerģijas nozari un pakalpojumus, kā arī piesardzīgi aizņemoties ārvalstīs.

CSU arī norāda, ka ražošanas konfidences rādītājs šā gada aprīlī pieauga līdz 3,0, kas ir par 8,6 procentpunktiem vairāk nekā martā, un aprīlī pirmo reizi kopš 2020. gada februāra tika reģistrēts pozitīvs rādītājs.

Latvijā ir lielas attīstības iespējas farmācijas un kosmētikas ražošanā, pārtikas produktu ražošanā no tīrām bioloģiskām izejvielām, zivju, gaļas un piena pārstrādē, kā arī metālapstrādē, mašīnbūvē (tostarp elektromobiļu un militārās tehnikas, dronu, robotikas ražošanā) un, protams, kokapstrādē (mēbeļu, palešu ražošana u. c.). Un mums ir arī liels un nerealizēts potenciāls Latvijai raksturīgu, nacionālu produktu un Latvijā ražotu preču ražošanai – dzintara rotaslietas, lina tekstil izstrādājumi, keramika, siera un alus izstrādājumi u.c. produkti.

Pakalpojumu sektors pašlaik strauji attīstās. Informācijas komunikācijas un tehnoloģijas strauji attīstās, un, ja tās turpinās attīstīties līdzšinējā virzienā, tās kļūs par Latvijas IKP daļas flagmaņiem; tām ir ļoti liels eksporta potenciāls. Attiecībā uz rūpniecību pozitīva dinamika vērojama mašīnbūvē un metālapstrādē. Vienīgā problēma ir tā, ka katru gadu būs grūtāk ražot, jo spiediens uz algu veidošanu ir milzīgs. Mēs redzam, ka kopumā algu pieaugums ir straujāks nekā produktivitātes pieaugums.

Līdz pagājušajam rudenim zivju konservu nozare tika uzskatīta par nerentablu, bet tad, kad galvenie spēlētāji aizgāja, mēs pārdalījām pasūtījumus un guvām peļņu. Latvija kļuva daudzsološāk.

Minētā notikumu un apstākļu sakritība šā gada 1. ceturksnī palīdzēja atgriezties pie “normāla” Latvijas ekonomikas izaugsmes tempa, t.i., 4%. Tā tas bija brīdī, kad IKP izaugsmi neietekmēja nekādi īpaši pozitīvi vai negatīvi faktori – Krievijas tirgus vājuma ietekme ir gandrīz izzudusi, eurofondu cikls makro datos ir gandrīz nemanāms. Tātad turpmākajos gados cikliskie faktori būs labvēlīgi, un iespējama straujāka izaugsme.